Lūzumpunkts 2010. sagaidot
Autors Administrator
Jā, laiks skrien vēja spārniem... Un tā arī mēs jau kādu brīdi dzīvojam 2010. gadā... Tāpēc šoreiz vēlējāmies padalīties ar jums savos piedzīvojumos par to, kā mēs, „Lūzumpunkta” komanda, pavadījām 2009.
Šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, bijām savākusies visa brigāde ar saviem draugiem un atbalstītājiem un nolēmuši, ka 2010. sagaidīsim godam slēpošanas trasē „Jēkaba grava” Tukuma pusē kopā ar mūsu draugiem – „Jēkaba gravas” komandu!
Un tā arī 31. decembra pievakarē, bruņojušies ar slēpēm, snovboardiem, lielu enerģijas lādiņu un rosola bļodām, „Lūzumpunkta” busiņš un Māra L. auto devās ceļā – Rīga – „Jēkaba grava”, kur vēlāk ar saviem braucamajiem pievienojās arī citi.
Ilgi neviens nebija jāskubina uz aktīvu vakaru – kā tikko bijām klāt, tā ātri no mašīnām ārā, uz slēpēm vai dēļiem (kā nu kurais) virsū un aidā – uz kalna!!!
Kā jau vienmēr – neiztikt arī bez pirmajām reizēm, kurioziem un smiekliem...
Un šajā ziņā laikam visinteresantāk gāja Irinai un Edītei, kas attiecīgi uz slēpēm stāvēja otro un pirmo reizi dzīvē, tomēr, kā pēc tam viņas pašas atzina – nebija nemaz jau tik traki, īpaši, kamēr blakus bija Lūsīts, kurš vakara sākumā bija uzņēmies instruktora lomu!
Vakara gaitā neiztika arī bez sacensībām – jo, kas gan ir pabraukāšanās pa kalnu, ja nav ar ko sacensties? Tā arī mēs izmēģinājām savus spēkus gan tandēma nobraucienos, gan pārbaudījām savus spēkus slaloma mačos un citās jautrās izdarībās – kopā jautrāk!
Savas kalna aktivitātes bijām pārtraukuši tikai uz īsu brīdi – ar salūtu, šampanieša glāzēm, laimītes liešanām un Jauna Laimīgā gada vēlējumiem viens otram sagaidījām 2010. gadu un – lai Jaunais Tīģergads būtu aktīvs un piedzīvojumiem bagāts – atgriezāmies uz kalna, jo – kā Jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi!
Laiks paskrēja tik nemanāmi, ka vienā jaukā brīdī, esot uz kalna, attapāmies, ka ir jau 4:00 no rīta un vajadzētu doties pie miera. Tā arī darījām.
Jāatzīst, pēc tik aktīvas atpūtas un tik lietderīgi pavadīta laika, miegs bija varen salds...
Bet tas nebūt nenozīmē, ka bijām saguruši un 1. janvārī agri no rīta devāmies projām, gluži otrādi – paēduši brokastis, vēl 3 – 4 stundas aktīvi pasnovojām un paslēpojām uz kalna un tikai pašā pievakarē ar prieka un gandarījuma sajūtu plecos devāmies mājās.
Ar domu – mēs te noteikti atgriezīsimies – un ne tikai brīvdienās un nedēļas nogalēs, bet varbūt arī sagaidīsim kādu citu Jauno gadu... Who knows?!
Jā, laiks skrien vēja spārniem... Un tā arī mēs jau kādu brīdi dzīvojam 2010. gadā... Tāpēc šoreiz vēlējāmies padalīties ar jums savos piedzīvojumos par to, kā mēs, „Lūzumpunkta” komanda, pavadījām 2009.
Šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, bijām savākusies visa brigāde ar saviem draugiem un atbalstītājiem un nolēmuši, ka 2010. sagaidīsim godam slēpošanas trasē „Jēkaba grava” Tukuma pusē kopā ar mūsu draugiem – „Jēkaba gravas” komandu!
Un tā arī 31. decembra pievakarē, bruņojušies ar slēpēm, snovboardiem, lielu enerģijas lādiņu un rosola bļodām, „Lūzumpunkta” busiņš un Māra L. auto devās ceļā – Rīga – „Jēkaba grava”, kur vēlāk ar saviem braucamajiem pievienojās arī citi.
Ilgi neviens nebija jāskubina uz aktīvu vakaru – kā tikko bijām klāt, tā ātri no mašīnām ārā, uz slēpēm vai dēļiem (kā nu kurais) virsū un aidā – uz kalna!!!
Kā jau vienmēr – neiztikt arī bez pirmajām reizēm, kurioziem un smiekliem...
Un šajā ziņā laikam visinteresantāk gāja Irinai un Edītei, kas attiecīgi uz slēpēm stāvēja otro un pirmo reizi dzīvē, tomēr, kā pēc tam viņas pašas atzina – nebija nemaz jau tik traki, īpaši, kamēr blakus bija Lūsīts, kurš vakara sākumā bija uzņēmies instruktora lomu! J
Vakara gaitā neiztika arī bez sacensībām – jo, kas gan ir pabraukāšanās pa kalnu, ja nav ar ko sacensties? Tā arī mēs izmēģinājām savus spēkus gan tandēma nobraucienos, gan pārbaudījām savus spēkus slaloma mačos un citās jautrās izdarībās – kopā jautrāk! J
Savas kalna aktivitātes bijām pārtraukuši tikai uz īsu brīdi – ar salūtu, šampanieša glāzēm, laimītes liešanām un Jauna Laimīgā gada vēlējumiem viens otram sagaidījām 2010. gadu un – lai Jaunais Tīģergads būtu aktīvs un piedzīvojumiem bagāts – atgriezāmies uz kalna, jo – kā Jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi!
Laiks paskrēja tik nemanāmi, ka vienā jaukā brīdī, esot uz kalna, attapāmies, ka ir jau 4:00 no rīta un vajadzētu doties pie miera. Tā arī darījām.
Jāatzīst, pēc tik aktīvas atpūtas un tik lietderīgi pavadīta laika, miegs bija varen salds...
Bet tas nebūt nenozīmē, ka bijām saguruši un 1. janvārī agri no rīta devāmies projām, gluži otrādi – paēduši brokastis, vēl 3 – 4 stundas aktīvi pasnovojām un paslēpojām uz kalna un tikai pašā pievakarē ar prieka un gandarījuma sajūtu plecos devāmies mājās.