KĀ UZRĪKOT SAVU PIEDZĪOVJUMU LAIVU BRAUCIENU?

KĀ UZRĪKOT SAVU PIEDZĪOVJUMU LAIVU BRAUCIENU?

Kur un kā meklēt maršrutus/laivas?


Kas ir tie soļi, kas jāsper pilnīgam čaiņikam, lai sāktu plānot piedzīvojumu laivu braucien?


Pirmais solis ir izvēlēties upi. Upes mums Latvijā ir dažādas – sākot no platām un ar spēcīgu straumi, līdz mierīgām un salīdzinoši seklām. Ja esat iesācēji ( tautā saukti “čaiņiki”) tad drošāk būtu izvēlēties kādu no mazajām, seklajām upēm, kur apgāšanās gadījumā – vienkārši piecelsieties kājās un izglābsiet gan laivu, gan mantas.  Viens no plašākām vietām, kur meklēt pēc dažādiem parametriem ir www.upesoga.lv (arī par Igaunijas upēm) mājas lapa.  Upes/Maršruta izvēle atkarīga no ūdens līmeņa upēs, ko var meklēt https://upju.info kur arī ir norāde uz upes aprakstu, kā arī maršruts pa kilometriem. Visas upes šeit var nebūt, līdz ar to var meklēt arī https://www.meteo.lv/hidrologijas-operativa-informacija/. Protams, uzreiz saprast šos grafikus ir pagrūti, tādēļ viss vienkāršāk ir kontaktēties ar laivu servisa piegādātājiem, kuri arī zina aktuālāko informāciju, kā arī ieteiks skaistākos posmus, kā arī ērtākās iekāpšanas/izkāpšanas vietas, tai skaitā kur labāk kurt ugunskuru un kur nakšņot. Kurzemē piemēram,  “Dabalaba”; “Jūras Laivas” , Zemgalē “Laivu nomaL utauši” ; Vidzemē   “Xcentrs”, “MučasLaivas” ; Latgalē “LaivasLatgale”, Rīgā “RīgasLaivas”.  Tie ir tikai daži, citus varat sameklēt caur Tūrisma informācijas centriem vai “googlējot”

 

Laivas


 

 

Maršrutus izvēloties 

vispirms apsveriet cik dienas un cik fiziski aktīvi vēlaties būt. Protams, jo vairāk dienas, jo vairāk plānošanas un sagatavošanas darbi. Atcerieties, ka tikko ir viena nakts, tā inventāra skaits vismaz trīskāršojas, kā arī vieta laivā samazināsies – tā kļūs smagāka un izaicinošāk vadāmāka. Ja, esat iesācēji, labāk sāciet ar vienu dienu – mācīsieties ātri, gūsiet daudz atziņas vairāku dienu “laivu pārgājieniem” , sapratīsiet savas spējas “noairēt” attiecīgo kilometru daudzumu.  Tā vidēji jārēķina 20 km dienā un 4-6 stundas airēšanai. Protams, šis ir iesācēju un baudītāju ritms. Pieredzējuši airētāji izvēlās “sportiskākus” attālumus, kā arī izaicinošākus maršrutus. Piemēram, nobraukt upi no sākuma līdz ietekai jūrā vai ar laivu pārnešanu Latgales ezeru “labirintos”. Tikai atgādinu, ka viss precīzāk būtu jautāt jau pieredzējušiem “laivotājiem”  vai laivu nomātājiem. 

 

Kādu laivu izvēlēties? 

Iesācējiem un baudītājiem  (t.s.k. ģimenēm ar maziem bērniem) ieteicama atvērtā tipa smailes vai klasiskās kanoe tipa laivas. Pamatā šādas arī piedāvā nomu punktus. Pirmajām priekšrocība, ka ir stabilas, nav iespējams pārdurt un viegli vadāmas. Otrajām ir vairāk vietas, ērtāk sēdēt, bet ir mazliet lielāk iespēja apgāzties, jo “augstāk ir sēdeklis” un laivas vadīšanā ir vairāk jāieguldās. PS ir arī siltā laika peldlīdzeklis SOT (Sit on Top) kajaks. T.i. starp laivu un dēli – kurš atrodas zemu pie ūdens un ūdens nevar iesmelties, jo ir viengabalains ar iedobēm sēdēšanai un kāju atbalstam. Mīnuss, ka ir salīdzinoši lēns un principā visu laiku airētājs ir slapjumā. 

 


Prasmīgākajiem vai jau ar pieredzi, protams, ir jāizvēlas, kas izaicinošāks. Piemēram, jūras kajaks vai straujūdens kajaki. Izvēloties šīs laivas noteikti jāveic treniņa braucieni pieredzējušu instruktoru vadībā, jo iespēja apgāzties ir liela, kā arī jāapgūst paņēmieni kā tikt ārā no laivas, kā arī laivas vadībā un glābšanas situācijās. Ja, vēl ir plāns doties jūrā vai lielās, atklātās ūdens tilpnēs tad noteikti grupā un ar instruktoru. Vējš, viļņi, neredzamās straumes, auksts ūdens un citi apgrūtinošie apstākļi. Neskatoties uz šo, piedzīvojumi un adrenalīns garantēts – vismaz divreiz ātrāks, baudāmāks un iespēja pārvarēt lielākus attālumus, pabūt tur kur ar parasto laivu ir nespējami būt, kā arī “uz sērfot” pa viļņiem. Lielākā atšķirība starp šīm divām laivām, ka viena ir garāka un aizmugures stūri/asti, otra īsāka par parasto un ir paredzēta straujūdens nobraucieniem. Piemēram, Amatu pavasarī – līdz ar to lielāka bīstamība un ir nepieciešamas vairāk prasmju un iemaņu, kā arī izpratne par straumēm, atstraumēm, šķēršļu pārvarēšanu un drošības pasākumiem.

Gumijas, jeb piepūšamās laivas. Tās parasti izvēlās atpūtnieki vai iesācēji, jo nav nepieciešamas priekšzināšanas, tikai jāievēro daži nosacījumi, lai paši savas muļķības dēļ to neapgāztu. Ir arī profesionālākas piepūšamās laivas, jeb tā saucamie “rafti”, ar kuriem brauc straujūdens upes, bet šajā gadījumā ir nepieciešami iepriekšējie treniņi un pieredzējuši instruktori vadībā. 


Kā veidot loģistiku?

Lendrover Defenders

Ja esi viens, tad šeit nāksies lūgt palīdzību draugiem, lai nogādā tevi atpakaļ sākuma punktā pie mašīnas vai arī vienkāršāk – tevi ar visu inventāru gan atved, gan aizved. Ja jūs esat vairāki, tad visvienkāršāk sarunāt kādu šoferi, kurš seko jums līdzi un ir atbalsts krastā (ar sausām mantām un nometnes inventāru). Cits variants atkal vienoties ar laivu nomātāju, kurš tad arī veic visas atbalsta un transportēšanas uzdevumus. Tomēr, ja esat nolēmuši tikt galā ar saviem spēkiem, tad ir nepieciešamas vismaz 2 mašīnas un sākumā jāveic pārdzīšanas “rokāde” ( mašīnas un tikai šoferi dodas uz finiša punktu un atpakaļ uz startu dodas tikai viena mašīna ar šoferiem. Kad notiek finišs tad ar tur esošo mašīnu tiek organizēts transports pēc palikušās mašīnas startā). Ir versija sarunāt vai “stopēt” atpakaļ, bet tur ir liela daļa riska un nenoteiktības.



Vai nepieciešamas īpašas prasmes, lai brauktu ar laivu? Vai tam jātrenējas?

Pamatā cilvēki airēt iemācās uz vietas, jeb procesā. Es noteikti ieteiktu konsultēties ar zinošiem/pieredzējušiem laivu braucējiem/instruktoriem un pēc iespējām izmēģināt “ekspertu pavadībā”. Piemēram, Rīgā, var atnākt uz “Rīgas Laivām” un 2 stundās izbraukt loku pa Daugavu un pilsētas kanālu – būs gan instruktāža, gan praktiskas konsultācijas, gan pati prakse. Bet tā jebkurš var stundas laikā apgūt laivas vadīšanas pamatus un ar katru nākamo stundu kļūt prasmīgāks. Laivās viss ir balstīts uz principa “mācīties Darot”. Youtube šoreiz nepalīdzēs, kaut arī izpratnei ir ļoti vērtīgi ieskatīties. 



Ko ņemt līdzi? 

Parasti līdzi ņemamo lietu saraksts ir tāds pats, kā dodoties klasiskā pārgājienā. Ja, ir kaut vai viena nakts, tad telts, guļamais, paklājiņš, virtuves inventārs (sērkociņi/šķiltavas ūdens drošā iepakojumā), pārtika. trauki gatavošanai un ēšanai, cirvītis, naži, siltas maiņas drēbes vakaram, pret odu līdzekļi un aptieciņa. Dzeramā ūdens pudeles un sauļošanās krēmi noteikti būtu pirmie, ko ielikt. Svarīgākais šeit ir saprast, ka jo kompaktāk, jo labāk. Asie priekšmeti rūpīgi jāiepako, lai neizdurtu somas, kā arī piestiprināti, lai netiku pazaudēti. Parasti izmanto ūdens drošos maisus, bet iesācēji parasti izmanto parastos miskastes maisus, tikai diemžēl tie ātri plīst un tādēļ pati iekrāmēšana/izkrāmēšana no laivas ir jāveic uzmanīgi. 

 

Ko vilkt? Kāds inventārs?

Pa dienu noteikti, ko vieglu un ātri žūstošu. Kājās sandales ( ne kādā gadījumā gumijas zābakus) vai citus vieglus apavus, kuri tomēr labi “turas” pie pēdas. Var riskēt un būt ar plikām kājām, bet jābūt gataviem uzkāpt niedrēm, gliemežvākiem, asiem akmeņiem un populārajos maršrutos pat stikliem. Karstā/saulainā laikā galvassega – cepure, lakats, noteikti. Izvairīsities no liekām galvassāpēm. Ja pēc prognozēti nokrišņi, tad noteikti lietus drēbes un papildus kāds apģērbs maiņai. Siltas maiņas drēbes noteikti noderēs arī karstajās dienās. Jo vakaros tomēr ir temperatūras starpība. Jāņem vērā, ka sēdēsiet pie ugunskura un dūmu smarža jums pielips līdz ceļojuma noslēgumam. Ieteicams ir mašīnā atstāt “pilsētas” drēbes. Atceramies par ūdens necaurlaidīgajiem iepakojumiem jūsu digitālajām ierīcēm, var izlīdzēties ar tā saucamajiem “zip” aizkniedējamiem plazmas maisiņiem. Kā arī saprotams, ka principa visam laivā ņemam inventāram jābūt iepakotam un galvenais nostiprinātam pie laivas – tā, lai netraucē airēšanai un vadībai.




Kā uzvesties uz ūdens? Kāda ir ūdens etiķete?

Nav daudz noteikumu uz ūdens, bet ir nerakstītie likumi, kuru ievērošana atvieglo laivošanas procesu un nepārvērš to par konfliktu aizsākumu. Pirmais vienoties par maršrutu, plānoto finiša vietu, paužu skaitu un ilgumu, kā arī kā rīkoties, ja nepieciešams veikt neplānotu apstāšanos. Protams svarīgi izrunāt par ātrumu un baudas balansu, jo vienmēr būs tādi kas gribēs airēt ātri un tie, ka vērot, fotografēties , pa ceļam pasnaust vai pasauļoties. Risinājums ir viens – jāieceļ grupas vadītājs/kapteinis, kurš pieņem gala lēmumu, kā arī svarīgāko – grupas koordinēšanu pēc principa: pirmā laiva redz pēdējo, pēdējā pirmā. T.i. pirmie “neaizmūk” no galvenās grupas, kā arī noslēdzošie lieki nekavējas. Uz upes parasti ir apgrūtināta komunikācija, līdz ar to jāievēro pašorganizēšanās disciplīna. Tas ir svarīgi piemēram, ja laivas jādod konkrētā laikā un vietā. Protams, ir gadījumi, ka upe ir līkumaina un grupa liela. Šeit tad ir princips, ka tiek iedalīti laivu pāri vai mazākās grupas, kuru uzdevums ir turēties kopā un palīdzēt viens otram. 

 

Kā rīkoties situācijā, ja notiek nelaime? Trauma?

Lieli nelaimes gadījumi parasti laivojot nenotiek. Ja, tiek vilktas vestes (un aiztaisītas) un blakus atrodas otra laiva, tad parasti viss beidzas laimīgi. Svarīgākais ir censties saglabāt mieru un kādam uzņemties glābšanas koordinēšanu. Glābšanas kārtība – cilvēki, ari, laiva, mantas. Pats cilvēks parasti paliek ar rokās satvertu airi un turas pie apgāztās laivas. Svarīgi, uzreiz pārbaudīt vai iekritušo cilvēku galvas atrodas virs ūdens un ja nē tad uzreiz jāmeklē – vai nu zem laivas vai ūdens. Tad jau visu pārējo. Ja, blakus ir vairākas laivas – tad tuvākās glābj cilvēkus, pārējās laivu un mantas. Svarīgi, ka “izkritušie cilvēki” neķeras un nemēģina rāpties glābšanas laivās, bet peld uz krastu “glābēju” pieskatīti. T.i. tādēļ, ka panikā ir risks, ka apgāzīs pašus glābējus. Gadījumos, ja maršruts ir pa mazapdzīvotiem rajoniem, pirms tam jau jābūt kartē “ieliktiem” evakuācijas punktiem, kur var piebraukt personiskais vai operatīvais transports. Kā arī jāpārliecinās par telefona zonas un pieejamību un attiecīgā operatora pārklājumu. Sīkās traumas visdrīzāk būs, tāpēc jums līdz ir jābūt ūdens drošā iepakojumā aptieciņai, kur galvenais ir plāksteri, dezinfekcijas līdzekļi un gumijas cimdi. Svarīgi, atgādināt cilvēkiem ar alerģijām paņemt līdz savas zāles, kā arī sagatavojieties, ka var iedzelt bite vai citi kukaiņi. Konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, ja līdzi ņemat kādas zāles. Parasti cilvēki “pārkarst” saulē, ir problēmas ar vēderu vai “tiek noķerta” kāda ērce. Pēdējā gadījumā, jums pirms tam jau jābūt lēmumam, ko tādā situācijā darīsiet – slimnīca, paši rausiet ( tad attiecīgi jānodrošinās vai jālūdz ekspertu konsultācija). 

Kad jau ir nopietnāki laivu braucieni, tad par drošību tiek atrunāts viss jau uz sauzemes, kā arī papildus treniņi glābšanas darbos un katra rīcības krīzes gadījumā. Specifiski, ja tas notiek pavasara plūdu laikā, kad upes ir spēcīgas un iespēja noslīkt ir ļoti liela. Klasiski,  ir pakļūšana zem eglēm un citiem šķēršļiem. Tādēļ pirmais – nemāki/nezini nebrauc. Otrs neturies pie koku zariem vai laicīgi izkāp un apnes bīstamās vietas. Protams, viss labāk laivot ar pieredzējušiem un zinošākiem biedriem.

 

 

Pieredze!

Pieredze – Vidzemes upes skaistas, lielas ar daudziem apskaties dabas objektiem – klintis, alas, iekārtotas nometnes vietas ( Gauja, Salaca – vasarā var būt mazs ūdens līmenis, Brasla – dinamiska un akmeņaina). Zemgale – mierīgas, dažreiz ar zālēm/niedrēm aizaugušas, bet ir vietas krastos, kur var izkāpt un iziet mazos gājienos (Mēmele). Latgale – ir vairāki “savienotie” ezeri, kā arī mazās upes. Populāri ir “ Daugavas loki” , bet šeit jāpārliecinās par vēja stiprumu un viļņu lielumu, jo pastāv lielāks risks. Zemgale – Mēmele, Svēte. Mierīgas un skaistas upes sevišķi Lietuvas robežu posms, tālāk jau jāsāk airēt sportiskā stilā. Kurzeme – Irbe ar noslēgumu jūrā, skaisti un interesanti krasti, kā arī Irbenes lokators u.c. Protams, Abava ar senleju ar mierīgu airēšanu. Rīga – kanāls un ūdens ceļš no Andrejsalas līdz kuģa būvētavai vai pa Daugavu uz augšu – pakārt Lucavas salai un Zaķu salai, kur atrast vientuļas peldvietas un citu pasauli. 

Kopsavilkuma vietā: Laivošana ir brīnišķīgs veids kā atslēgties no visiem darbiem un atpūsties. Protams, būs fizisks nogurumus, bet tas būs radies dabā, kas nodrošina arī atjaunošanās efektu. Vairākās dienās ir iespēja aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, draugiem, darba kolēģiem vai drosmīgākajiem vieniem pašiem. Visbiežāk laivošana ievelk un tā kļūst par tradīciju katru gadu par iemeslu sanākt atkal kopā. Došanās izaicinošākos braucienos – nostiprinās pašapziņa, drosme un komandas sajūta. Protams, piedzīvojumu garša un pieredze vēl ilgi paliek jūsu smadzeņu neironu savienojumos. Patiesība ir tur Dabā. Dodieties un mēģiniet atkalāt un iemācīties kaut ko jaunu. Ūdens mūs visus ir vienojies jau gadsimtiem ilgi. Ir īstais brīdis to atcerēties un sēsties laivās!


PS pieredzējušajiem tāds mazs atgādinājums, ka jaunu pieredzi var iegūt laivojot tur, kur parasti to nedara vai iespēja to darīt parādās uz īsu brīdi. Piemēram, pilsētās – aizairējot līdz kādam urbānam objektam vai kuģim, vai arī šobrīd gaidītākā “medus maize” – Igaunijas Somā (Soomma) plūdi, kad var ar laivu iebraukt egļu mežos un privātmāju pagalmos, vai te pat Latvijā Dvietes palienas vai Lubānas mitrājos. Dažreiz Daugava iziet no krastiem un var paairēt pa Ogres pārplūdušām ielām. Protams, ir arī Eiropā interesantas vietas kā Venēcijas kanāli citi interesanti maršruti, kur ieraudzīt visu no laivas skatu punkta.


 

Kā saorganizēt komandu/braucējus?

Šeit jāsaka, ka mazliet jāsāk domāt kā cilšu virsaitim vai uzņēmu vadītājam. T.i. kas ir tie ar kuriem jūs esat gatavi doties. Tie kuri varētu izturēt un ierobežota komforta apstākļos saglabāt pozitīvu attieksmi un priecīgu garastāvokli lietus apstākļos. Ne vienmēr visi jūsu draugi uz to ir spējīgi un spēs izvest visus no pacietības ar savu “īdēšanu”. Ja, pārējiem arī tas ir pirmais brauciens, tad jums jāuzņemas tā vadoņa loma, kurš arī krīzes apstākļos saglabā mērķi un tai pašā laikā rūpējas par kopīgo noskaņojumu, kaut arī pašam raudāt gribas. Laivošanā tā pat kā kalnos – galvenais ir labs garastāvoklis! Ar to var panākt vairāk nekā fizisku piepūli. Ja padosieties galvā, ķermenis tam uzriez sekos. Ps ja ziniet, ka kādam ir nepatika pret odiem, slapjumu vai dūmiem – labāk uzreiz nolejiet, ka viņu neaicināsiet. 


 

Māris Resnis.


Atstāt komentāru

Jūsu zināšanai, komentārus apstiprina mūsu moderators