SLOVĒNIJAS PIEDZĪVOJUMS

SLOVĒNIJAS PIEDZĪVOJUMS
Slovēnija - Boveca outdoor centrs, 
Kalni Alpu ēnā - Juliāna Alpi

Pirms nonācu pie “slavenās Sočas”, man jau bija viedoklis, ka tur “kaut kam ir jābūt”, bet vienlaikus bija sajūta, ka šī vieta ir superpopulāra un pārbāzta ar cilvēkiem. Pēc trīs reizēm Slovēnijā jāatzīst, ka šī valsts ir pārsteidzoši skaista, tomēr jārēķinās, ka arī vasarā tur ir daudz cilvēku un izmaksas arī nav tās zemākās.

Šogad man bija iespēja būt Slovēnijā divreiz - vasaras vidū ar ģimeni un vēlāk Lūzumpunkts piedzīvojuma braucienā rudenī. Abi šie braucieni bija piedzīvojumiem pilni un ļoti atšķirīgi. 

Dalos ar savu pieredzi, lai iedvesmotu arī Tevi doties uz Slovēniju - vai nu piedaloties mūsu nākamajā braucienā vai arī pašam saorganizējot savu piedzīvojumu. 

Ne velti Bovecu daži sauc par Eiropas outdoor centru, jo, ierodoties tur, uzreiz ir skaidrs, ka šī nav parasta vieta. Katrai otrajai mašīnai uz jumta ir laiva, ritenis vai abi divi. Un, braucot caur ciematu, nevar nepamanīt aicinājumus doties kanjoningā, raftingā vai piedalīties kajaku apmācībās. 

Lai ceļojuma galamērķis man būtu interesants, tur jābūt ne tikai skaisti, bet arī jābūt ko darīt. Šoreiz plānā bija skaistā Sočas upe un kalnu pārgājieni, kuri izrādījās ļoti vienkārši piekļūstami.

Ko darīt:
  • Straujūdens un gludūdens airēšana

Sočas upe ir slavena ar savu dzidro un skaidro ūdeni, kurš izceļas, jo upei ir baltu akmeņu gultne. Upē sev piemērots grūtības krāces ar unikāliem skatiem apkārt var atrast gan iesācējs, gan profesionāls krāčūdens airētājs. 

Mūsu komanda uz upes, un izrādās, ka Sebijs ar ir cilvēks un nav pielīmēts pie dēļa :)

  • Kalnu pārgājieni un kanjonings

Smailie kalni un dziļie kanjoni padara šo valsti par perfektu vietu pārgājieniem ar aizraujošiem skatiem. Juliāna Alpi, galvenokārt, sastāv no kaļķakmeņa, kas rada ideālu vidi kanjoniem, un to te ir daudz. 

 Lai tiktu pie skaistajiem skatiem, nav jākāpj garš ceļs vai ilgi jāiet caur mežu. Augšā esi gandrīz uzreiz.

Vasara un Rudens

Vasarā bijām te kopā ar ģimeni un pilnīgi noteikti varēja pamanīt, ka upe un kalni bija dzīvības pilni - lai neteiktu pat pārpilni. Pie krāšņākajiem “instagram” spotiem stāvēja rindā dāmas bez krūšturiem, lai uzņemtu skaistāko bildi, bet upe bija pilna ar dažāda izmēra un tipa krāsainām laivām, lai arī ūdens līmenis bija ļoti zems (ideāls ģimenes braucienam).

Rudens - kā pirmais, ko atzīmēšu, ir tas, ka rudens ir rotaļīgs un viltīgs - ar sauli no rīta, miglu pa dienu un atkal sauli vakarā, kā arī lietu, kas ielej ūdeni upē un maina kanjonus. Kalni rudenī ir īpaši skaisti, jo rudens ir izkrāsojis lapu koku mežus, bet smailes jau apbēris ar sniegu (kas radīja ne vienu vien izaicinājumu mūsu komandai). Jau trešo rudeni pēc kārtas pavadu kalnos, bet krāsu palete pārsteidz katreiz no jauna.

 

Hmm, neko nevar redzēt, pēc 10 minūtēm migla jau ir prom.

Ja vasarā pa 15 euro/personai dienā dzīvojām kempingā, kurā mums bija atvēlēts mazs pleķītis starp simtiem citu telšu, tad rudenī pa gandrīz tādu pašu naudu varējām dzīvot Bovecas centrā apartamentos ar plašām koptelpām. Te gan jāatzīst, ka mums tiešām paveicās ar labajiem laikapstākļiem, jo nedēļu pirms ierašanās lija lietus un lietavas tika solītas arī uzreiz pēc mūsu aizbraukšanas. Jāpiebilst gan, ka, atrodoties upē, tas pārāk netraucēja. 

Ne vienmēr izvēlējāmies vieglāko ceļu, kā nonākt līdz virsotnei. 

Ko mēs darījām un kur bijām:

3 dienas ar SUP airējām pa Sočas upi. Visas ūdens dienas ar mums kopā bija Sebastians - viens no SUP straujūdens airēšanas pionieriem, kas pret savu darbu/aizraušanos attiecas ar lielu aizrautību. Pirmajā dienā mācījāmies kontrolēt SUP dēli straujūdenī un to, kā pareizi peldēt krāčūdenī, lai netraumētos, jo tā ir airēšanas sastāvdaļa. Otrā diena bija veltīta atstraumju ķeršanai un “prāmēšanai” pāri upei, izmantojot tās spēku. Trešā diena bija mūsu “eksāmens”, kurā šo visu savienojām kopā, braucot (un peldot) 3. kategorijas krāces. Šīs dienas mēs noteikti atcerēsimies, kā ļoti skaistu, slapju un aizraujošu piedzīvojumu. 

Trešās kategorijas krāces un dāmas smaida, lai arī dienas sākumā bija manāms neliels satraukums.

2 dienas veltījām skaistām kalnu virsotnēm, kurām izvēlējāmies piekļūt ne pa to vieglāko maršrutu. Trešā augstākā virsotne - Mangarts - mūs pārsteidza ar sniegu virsotnē, kas padarīja kāpienu vēl skaistāku un iespaidīgāku. 

Atpūtas diena izvērtās par 10 h garu pārgājienu ar 1000 m vertikālo kāpienu līdz skaistam kalnu ezeram, pie kura, pateicoties nesezonai, bijām gandrīz vienīgie. Un, protams, kanjoninga pieredze ar 14 m garu vertikālu slaidu :) - te bailīgi bija pat tiem, kas to visu vēroja no malas. 

Tu neesi bijis Slovēnijā, ja:

neesi izdzēris pāris Laško, neesi apēdis bureku, neesi pārbraucis augstākajai Slovēnijas pārejai ar 55 serpentīniem (Troļļu ceļš Norvēģijā nobāl), neesi peldējies kristāldzidrajā Sočas upes ūdenī vai neesi sauļojies un piknikojis pēc piedzīvojuma.

Pelde gan nebija pārāk gara - uzmini, kāpēc :)

Piedzīvojumu meklētājs Māris Lazdiņš. 

 


This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.